Lieldienas latviešiem ir pavasara saulstāvji, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, tādēļ ar šiem svētkiem saistīti dažādi ticējumi un senču tradīcijas:
Lieldienas rītā caur zīda drēbi skatoties var Laimu redzēt.
- Lieldienas rītā, kad baznīcā zvana, ir jākāpj uz istabas augšu. Tur pie skursteņa redzēs vecu vīriņu sēdam, kam galvā būs cepure. To cepuri nu vajag steigšus noņemt un bēgt. Kas paspēj ar to cepuri nokāpt zemē, tam būs tāda cepure, kas nesēju padara neredzamu. Bet, ja vīriņš noķer ņēmēju, tad jāmirst.
- Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.
- Kas vienu gadu taisa Lieldienās šūpoles un otru ne, tad to apsēž ļauni gari.
- Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.
- Ja pirmo Lieldienu lietus līst, tad govis dos daudz piena.
.png)
.png)